“Valter, vai iesaki izmantot roboinvestoru?”

Šis ir jautājums, ko saņemu atkal un atkal.

Nolēmu apskatīt Revolut un SEB piedāvājumus (jo tie man reklamējas visvairāk), un pastāstīt, kādēļ, manuprāt, nevajadzētu izmantot roboinvestorus.

Kas ir roboinvestors?

Daudziem liekas, ka tas ir gudrs mākslīgā intelekta rīks, kas veidos speciāli tev pielāgotu investīciju plānu – tā nav.

Tu vienkārši izpildi īsu testiņu ar savām vēlmēm un mērķiem, balstoties uz ko tev piedāvā kādu no (visdrīzāk) iepriekš saliktiem standartizētiem portfelīšiem. Līdzīgs princips tiek izmantots visādos “Uzzini, kurš Harija Potera tēls tu esi?” testos. Es, protams, pārvienkāršoju, bet skaidrs, ka būsi viens no populārākajiem 10 tēliem.

Tālāk tavs portfelis tiek pieskatīts un balansēts laika gaitā pēc nepieciešamības – tev nekas nav jādara.

Roboinvestora lielākais pluss ir vienkāršība.

Tev nav jāzina teju nekas, lai sāktu investēt – tikai izpildi testu, uzstādi regulāro maksājumu un 15min laikā esi investors.

Salīdzinājumam, izvēlēties jēdzīgu 2. vai 3. pensiju līmeņa plānu ir krietni sarežģītāk.

Bet… es teiktu, ka te arī plusi apstājas…

Tagad pie mīnusiem.

(parasti) augstas izmaksas

Kā norādīts mājaslapās, Revolut un SEB gadījumā roboinvestori prasa 0.75% līdz 1.57% gadā no pārvaldītā aktīvu apjoma – tas ir ļoti, ļoti daudz par pasīva ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu…

Tie var būt desmitiem tūkstoši, kas aizies komisijās nevis tavā nākotnes uzkrājumā…

un diemžēl tā ir tipiska aina Eiropas roboinvestoru tirgū…

Nevajadzīgi sarežģīti portfeļi

Roboinvestora testā mērķi sev uzstādīju ilgtermiņa investīcijas ar augstu risku.

SEB man piedāvāja portfeli no 5 sociāli atbildīgiem fondiem, kamēr Revolut izpaudās ļoti kreatīvi…

Praksē SEB portfeli varētu aizstāt ar vienu Developed World fondu, un Revolut – vienu All World fondu. Nebūtu precīzi tas pats, bet vēlamo mērķi izpildītu.

Kādēļ šādi kreatīvi piedāvājumi? Kaut kā ir jāattaisno “robota” darbs un izmaksas.

Kāds būtu ietaupījums, investējot pašam?

Pieņemsim, 30-gadnieks grib veidot uzkrājumu pensijai, atvēlot investīcijai 200 eur/mēn. Ir izvēle starp 2 identiskiem ieguldījumiem, kas abi pelna 8% gadā, bet atšķiras ikgadējā komisija.

Ja lētais prasa 0.12%, bet dārgais 0.75% gadā, ietaupījums 35 gadu laikā ir ~58’590 eur.

Ja lētais prasa 0.12%, bet dārgais 1.57% gadā, ietaupījums 35 gadu laikā ir ~122’320 eur.

Joprojām izglītība šķiet dārga un nevajadzīga…?

Trešais mīnuss – investēšana uz dullo.

Būsim godīgi – nav gudri balstīt savu finanšu nākotni lietā, ko tu nesaproti.

Ja nesaproti, visdrīzāk investēsi par maz vai pārāk konservatīvi, jo ir bailes un neziņa, ko sagaidīt, un beigu beigās tā arī nesasniegsi cerēto mērķi.

Ja tava alternatīva ir neinvestēt nemaz – labāk izvēlies roboinvestoru.

Tas noteikti būs labāk par “ai nau vērc”.

Bet man gribētos ticēt, ka lielais vairums labprāt atstātu pārdesmit štukas savā – nevis bankas akcionāra kabatā.

P.S.

Te būs vienkāršs google sheets, ar kura palīdzību rēķināju izmaksu ietaupījumu. Oriģināli viņu būvēju pensiju plāniem, bet idejiski var izmantot jebkādām divām investīcijām.

---

. Ja raksts likās noderīgs, vari saņemt to savā e-pastā – pieraksties lapas apakšā.
. Atnāc uz mūsu bezmaksas investīciju vebināru – izcils iesācējiem.
. Ja interesē pievienoties apmācībām – pieraksties konsultācijai ar mūsu komandu.
. Pieseko manam Youtube kanālam – tur ir mans podkāsts un citi vērtīgi video.

Šie raksti ir izglītojoša rakstura, un tie neiekļauj ieguldījumu rekomendācijas. Valters Vestmanis un un Crosshill Global Solutions SIA ("CGS") tikai nodrošina ieguldīšanas apmācības informatīviem nolūkiem un nepiedāvā ieguldījumu konsultācijas vai ieguldījumu pakalpojumus. Vienmēr ieguldiet, izmantojot licencētas finanšu iestādes pakalpojumus. Pat sekojot labākajai ieguldīšanas praksei, ieguldīšana finanšu tirgos saistās ar zaudējumu risku. Vienmēr izvērtējiet savus personīgos apstākļus. Visi ieguldīšanas lēmumi paliek jūsu atbildībā.